KĀ PIESĒT ZĀLĀJĀ DABISKO PĻAVU AUGUS
DAŽI PIEMĒRI ATTĒLOS, KĀ VAR DARĪT

Pļavā piesējot dabisko pļavu augu, pirmais solis ir nopļaut. Lai zāle ir īsa un sējamā vietā nav daudz biomasas. Tas galvenokārt saistīts ar gaismu, kas būs vajadzīga sēklām. Sējamās vietas jāizvēlas gaišās vietā, ne zem kokiem ēnā. Ja ir daudz gārsu, slotiņu ciesas, kamolzāles vai citu stipri konkurentu, tad papriekšu pāris gadus piestrādājiet ar tiem un tikai tad domājiet par sēšanu, citādi labi nesanāks. Šajā vietā pļava tiek atkopta pēc ilgstošas aizaugšanas, jau trešo gadu pļaujot divreiz sezonā. Te nopļauts ottreiz rudens pusē, novācot zāli.
Vietu, kur iecerēts piesēt ar dabisko pļavu sugām, jānogrābj ļoti kārtīgi, ar dzelzs grābekli novācot visu kūlu un sūnas (ja ir). Tā tiek arī nedaudz uzkasīta augsnes virskārta, kas būs iespēja sēklām dīgt, vienlaikus nebojājot augsnes struktūru un saglabājot esošo augāju.

Sēklu sēšanai sagatavotā vieta tuvplānā. Šādi der. Sēkliņas nokritīs uz augsnes, nevis uz kūlas vai sūnām, kur tām izredžu kļūt par augiem ir mazas.
Kad viss ir sagatavots, var sēt. Te ir mans groziņš ar tuvējā pļaviņā salasītajiem augiem un sēklu tīrīšanas "čabām", ko gribu iesēt atjaunojamajā pļavā. Sēklu ievākšanas vietā augšanas apstākļi ir līdzīgi kā sējamā vietā – tātad vairums augu gan jau būs mierā ar jauno vietu. Šim apstāklim (sējamās vietas saderībai ar sugu sastāvu) vienmēr jāpievērš uzmanība.
Ja esat gatavs sēt lielākā mērogā, augsni var sastrādāt šādi. Te ir izmantots pieejamais aprīkojums – diskotājs. Šis ir atmatu zālājs, kurā vairākreiz nobraukāts ar diskiem, sairdinot augsnes virskārtu. Šādi nevajadzētu darīt pļavās, kas jau ir daudzveidīgas un botāniski vērtīgas. Pļavu piesējai dziļa aršana nav vajadzīga. Jāuzirdina tikai augsnes virsējā kārta.
Lai mazāk bojātu velēnu un augsni uzirdinātu tikai tik daudz, lai piesētu dabisko pļavu sēklas, pietiek arī ar šādu diskošanu.
Viegli nodiskotais atmatu zālājs apsēts ar netīrītām zvaguļu sēklām. Zvaguļus pļavu atjaunošanā izmanto, lai mazinātu graudzāļu īpatsvaru un "atvērtu" vairāk telpas lielākai augu daudzveidībai (zvaguļi ir pusparazīti, kas aug uz graudzāļu saknēm, tās novājinot). Nelīdzenumi pa ziemu sasēdīsies un, ja vien augsne nav izteikti mālaina, nākamajā gadā ap pļaušanas laiku vairs netraucēs pļaušanai.
Pavisam pa drusciņai var piesēt arī kurmju rakumos. Ja to ir daudz, paņem līdzi grābekli, rakumus nolīdzina un ieber drusku sēkliņas. Ja katru gadu tā nostaigā, pie reizes nolīdzinot nelīdzenumus, kas traucē pļaušanai, rezultāti ar gadiem var būt labi.
Vai var sēt šādos mežacūku rakumos? Pa taisno nē, jo tie būtiski apgrūtina pļaušanu nākamajos gados. Ja papriekšu rakumus nolīdzina (ar šļūci, frēzi vai citādi), tad piesējai var izmanto arī šādas "satraucētas" vietas.
Nākamās vasaras otrajā pusē var iet lūkot, vai kaut kas no iesētā ir parādījies. Nepieliecoties tuvu zemei, var šķist, ka nekas nav sanācis. Pašķirstot zāli un ieskatoties ciešāk, var izrādīties, ka nav ne vainas. Tikai, protams, pirmajā gadā jaunie augi ir mazi un neuzkrītoši. Tos var būt grūti atpazīt. Taču tie tur ir un dažu gadu laikā jau te var attīstīties ar sugām samērā bagāts pļavas gabaliņš.