KĀ SĒT PĻAVU – PRAKTISKI PADOMI

Ja vēlaties sējot veidot sugām bagātu zālāju ilggadīgā zālājā, atmatā vai piemājas zālienā, ir svarīgi jau sākumā apzināties, ka izcils rezultāts – gatava ziedoša pļava – nebūs “uzreiz un tūlīt”. Tas prasīs gan laiku, gan uzmanību, gan Jūsu līdzdalību tālākajos gados. Sējot Jūs ienesīsiet augsnē augu sēklas, kuru tur nebija. Iespējams, paies vairāki gadi, līdz būsiet apmierināts ar rezultātu, un līdz tam un arī pēc tam vajadzēs piestrādāt pļaujot un savācot sienu, noganot vai kombinējot pļaušanu ar ganīšanu.

SĒŠANAS VIETA

Ja gatavojaties sēt ilgstoši neapsaimniekotā vietā, kur zāle nav pļauta vai ir pļauta, bet nav novākta gadiem ilgi, sāciet ar padomāšanu – vai šī vieta vispār ir piemērota? Dabisko pļavu sugām nepatiks lekna, barības vielām bagāta augsne (piemēram, ilgstoši mēslota un ielabota dārza augsne bijušajās dobēs). Ja dārza zeme ilgstoši bijusi neapsaimniekota, tad, iespējams, vieta derēs. Ja augsne, pēc augāja spriežot, ir barības vielām nabadzīga vai mēreni bagāta, tad, iespējams, pietiks ar vietas iekopšanu, zemu nopļaujot, novācot kūlu un sūnas, ja tādi tur ir. Vēlams sagatavoties sēšanai laikus – ja zināt, ka rudenī sēsiet, bet vēl ir pavasaris, nopļaujiet šo vietu vismaz 2–3 reizes vasarā un novāciet biomasu, pie reizes ar grābekli vai pamatīgāku instrumentu veicot augsnes virskārtas aerāciju. 

Nav ieteicams sēt dabisko pļavu sēklas vietās, kur dominē gārsa, nātres vai citi lekni, lieli augi – tie būs un paliks domonējoši, bet pļavu sugas tajos "pazudīs".  Tādās vietās augsne ir pārāk auglīga dabisko pļavu sugām, un ar lielu varbūtību nekas labs nesanāks. Sēšanai nav piemērotas arī nosusinātas kūdras augsnes.

Ja gribat sēt dārzā vai piemājas zālienā, izvēlaties gaišākās un mazauglīgākās vietas. Tur paredzami labāki rezultāti. Nesējiet vietās, kas iepriekš intensīvi mēslotas.

AUGSNES SAGATAVOŠANA

Var darīt dažādi, taču augsne pirms sēšanas vienmēr ir jāsagatavo! Vienkārši izkaisot sēklas zālājā, rezultāti būs ļoti vāji, īpaši ja tur ir sūnas un kūla. Šeit ir vieta radošām izpausmēm atbilstoši platībai, vietas apstākļiem, tehniskajām iespējām un rocībai. Visvienkāršāk ir, ja esat nodomājis sēt "tukšā vietā", t.i., zālāja nav un to var veidot, kā vien patīk. Ja gribat sēt piemājas zālāju dārzā vai apstādījumos, tad jāņem vērā, ka dabisko pļavu augiem nepatiks barības vielām bagāta melnzeme, ko parasti izmanto mauriņu ierīkošanā, arī kūdra ne. Tad jālūkojas pēc iespējami nabadzīgas augsnes, ko uzbērt jaunajā vietā.

Jau esošā zālājā vai mauriņā nelielos laukumos augsni var sagatavot paša spēkiem ar rokas instrumentiem (grābekli, kapli). Lielākos laukumos var sastrādāt ar rokas frēzi vai augsnes kultivatoru. Ja pieejams traktors, var izmantot ganību/pļavu ecēšas vai kultivatoru. Nav vajadzīga dziļa aršana, bet augsnes virskārtas "satraucēšana". Ja izvēlētā vieta ir atmata, kurā ir vagas un citi nelīdzenumi, vietas sagatavošanā var izmantot rekultivācijas frēzi, kas vienlaikus izlīdzinās virsmu un atvieglos vēlāko pļaušanu un siena novākšanu un saecēs augsnes virskārtu. Sēšanu var saplānot kopā ar pļavas vai aizauguša dārza atbrīvošanu no krūmiem – pēc krūmu izciršanas nofrēzēt celmus, vienlaikus nogludinot nelīdzeno virsmu un sagatavojot to turpmākajai pļaušanai, bet pēc frēzēšanas izmantot atsegto augsnes virskārtu pļavu sēklu izsēšanai. Pirms augsnes sagatavošanas, zāle jānopļauj zemu un nopļautā biomasa jānovāc. Jānovāc arī kūlas un sūnu slānis.

Var sēt arī uzraktā vai apartā vietā, taču tur jārēķinās, ka pirmajos gados virsroku var ņemt nezāles, kas ir mazāk raksturīgi uzecētos ilggadīgos zālājos. 

Lai mazinātu pašreizējās veģetācijas lomu tālākajā zālāja attīstībā, vietu jau laikus (vismaz pusgadu iepriekš, vēlams, to uzsākot jau pavasarī) var noklāt ar biezu, izturīgu melnu plēvi, to malās kārtīgi nostiprinot. Ja platība nav liela un materiāls pieejams, zem plēves var izmantot arī kartona kastes, nopļautas zāles mulču, kas palielinās "nosmacēšanas" efektu. Tas neiznīcinās veģetāciju pilnībā, tomēr atbrīvos vietu vēlamajiem pļavu augiem, un būs labs "starts". Pēc plēves novākšanas rudenī pirms sēšanas jānovāc viss liekais, augsne jāsaecē.

Ja tomēr gribat sēt auglīgākā augsnē (piemēram, bijušajā dārzā), ideāli, ja auglīgākās vietās var pilnībā noņemt velēnu un tad sēt pļavu sēklas. 

Ja sēklu ir maz un gribat dabisko pļavu augus ienest lielākā platībā, vienkāršākais veids ir sēt kurmju rakumos. Izlīdziniet tos un apsējiet, vēlams piemīdīt, taču neapbērt ar augsni. Tāpat sēšanai var izmantot dzīvnieku rakumus, kur atsegta augsne.

Nemēslojiet augsni, kurā gribat sēt dabisko pļavu sēklas! Neberiet sējamā vietā melnzemi.

Šis, iespējams, ir ne visai zinātnisks padoms, taču – aizejiet uz īstu, senu vēl aizvien apsaimniekotu pļavu (botāniski vērtīgu zālāju) un kārtīgi iztaustiet augsni un velēnu. Tā ir dzīva sistēma. Tas palīdzēs saprast, uz ko tiekties.

SĒŠANA

Kad augsne ir sēšanai sagatavota, varat ķerties pie sēšanas. Pirms sēšanas sēklas ieberiet kādā traukā un kārtīgi samaisiet, kā arī sēšanas laikā palaikam apmaisiet, lai dažādu sugu sēklas izkliedētos vienmērīgi. Sēklas pirms sēšanas var samaisīt ar smiltīm, lai tās vienmērīgāk izkliedētos, vai vēl labāk – ar sugām bagātas pļavas irdenu augsni (piemēram, nelielā daudzumā ievākt to kurmju rakumos), kas atnesīs līdz vēl kādu vēlamu sugu un palīdzēs veidoties pļavas augsnes faunai. Sēklu maisījumus sēj izkliedsējā, pielūkojot, lai neveidojas pārāk lieli "sablīvējumi" vai tukšas vietas. Var sēt nelielos laukumos (“saliņās”) zālājā vai puķu daudzveidībai īpaši nolūkotās vietās.  Pēc apsēšanas virsmu vēlams pievelt (norullēt), mazā mērogā var platību vairākkārt piemīdīt, nedaudz iespiežot sēklas augsnē. Var viegli iestrādāt sēklas augsnē ar grābekli (bet dziļi neierušinot). Sēklas nav nepieciešams ierušināt dziļāk vai apbērt ar augsni  – tas samazinās to izredzes izdīgt.

Tā kā uzreiz iegūt lielu sēklu apjomu var būt gan sarežģīti, gan dārgi, var sēt arī katru gadu pa druskai un arvien papildināt sējumus ar papildus sēklām un/vai citām sugām, kas piemērotas konkrētajai vietai. Tā var pakāpeniski papildināt zālāja sugu daudzveidību, galu galā tiekot pie laba rezultāta lielākā platībā.

Ja Jums patīk stādīt un pārstādīt, atsevišķu augu sēklas var iesēt dobē vai podiņos un pēc tam (pusgadu, gadu vai divus gadu vēlāk – atkarībā no auga attīstības sekmēm) pārcelt uz pļavu. Tas ir darbietilpīgi, taču individuālu augu izdzīvošanas rādītāji ir labāki, nekā sējot uz lauka. Tā var darīt, ja katrā ziņā gribat savā zemē ievilināt kādu noteiktu pļavu sugu un, sējot pļavā, ir zināms risks, ka tā "pazudīs zālē". Vai, ja vēlaties ieaudzēt kādu savvaļas ārstniecības augu, lai vienmēr būtu pie rokas.

Ieteicams sēt rudenī (septembrī, oktobrī, novembra sākumā), jo daļai savvaļas augu ir nepieciešams “pārciest” aukstumu vai ilgāk pagulēt mitrā, vēsā augsnē, lai spētu “uzlauzt” sēklapvalkus un dīgt. Ja sēj pavasarī, tad vēlams sēt drīz pēc sniega sniega nokušanas vai brīdī, kad augsne pēc ziemas vēl ir mitra. Sēj tūlīt vai drīz pēc augsnes virskārtas uzecēšanas. Ja neizdodas iesēt rudenī un sēsiet pavasarī, sēklas glabājiet vēsā, sausā, no grauzējiem un kukaiņiem drošā vietā! Dažu augu sēklas saglabāt dīgtspēju tikai gadu vai divus, tāpēc ilgi neglabājiet – sējiet, cik drīz iespējams.

Sēj aptuveni 1–2 g/m2 (skatīt tabulā zemāk), atkarībā no konkrēto sugu sēklu masas un auga lieluma. Ja augi izaug lieli (piemēram, lielā dzelzene, deviņvīruspēks, parastais daglītis), tad sēj skrajāk, bet, ja augi ir nelieli (piemēram, vairums sauso smiltāju zālāju augu), tad sēj aptuveni norādītajā blīvumā.

KAD IR IESĒTS

Pēc iesēšanas atliek nobruņoties ar piecietību, gaidīt un apsēto vietu pienācīgi apsaimniekot. Pirmajā gadā, īpaši atmatās un uzartās vietās, visticamāk, parādīsies nezāles – tās ieteicams izravēt un pieskatīt, lai neizsējas. Taču vecos atmatu zālājos un ilggadīgos zālājos nezāļu parasti ir maz. Vēlamās, gaidītās sugas pirmajā gadā var parādīties, bet gandrīz nekas no tā neziedēs. Šis prieks gaidāms turpmākajos gados.

Ja Jums ir gadījies, ka vārnas vai kāds cits apēd nupat iesētos zirņus, tad zināt, ka dabā un arī dārzā mēs neesam vieni paši. Tur ir arī citi iemītnieki, kur grib ēst. Tāpēc var gadīties, ka kādu daļu pļavu sēklu pēc iesēšanas kāds apēd. Tā dabā notiek.

Tā nebūs, ka pēc iesēšanas nekas vairs nebūs jādara! Būs jādara. Apsētā vieta turpmāk ir ik gadu jāpļauj, siena vai zāle jānovāc – tāpat kā jebkurā dabiskā zālājā, kas ir atkarīgs no mērena traucējums, citādi tas aizaug un degradējas. Ja sēj ganībās, tad Jūsu uzdevums ir pielūkot, lai noganīšana nav tik intensīva, ka visi augi tiek noēsti līdz zemei, neļaujot iesētajiem augiem attīstīties. Pļaušanas biežums – 1–2, dārza apstākļos varbūt pat 3 reizes veģetācijas sezonā. Ļaujiet augiem uzziedēt un vismaz daļai augu noziedēt, tomēr negaidiet vēlu rudeni, lai pirmoreiz pļautu – izņemot, ja iesēti vēlu ziedoši augi (piemēram, vilkmēles, kas pēc nopļaušanas otrreiz parasti neuzzied). Galvenais – lai nekrājas kūla. Ja ar laiku ieviešas daudz sūnu, vēlama augsnes virskārtas ecēšana vai cita veida aerācija. Zālājam, ko veidojat kā dabisko vai dabiskam līdzīgu, nav jābūt sterilam bez nevienas sūnas, taču, ja tā veido biezu ilggadīgu slāni, tas ar laiku samazina augu daudzveidību, galvenokārt tāpēc, ka sēklas nevar iesēties (tikt līdz augsnei). Iesētajiem augiem (mērķsugām) pa zālāju palīdzēs izplatīties siena izžāvēšana un grozīšana, bet ganībās sēklas, pie apmatojuma pieķērušās vai nagos ielipušas, iznēsā lopi. Tāpēc, jo apsaimniekošana būs tuvāka tradicionālajai, jo sekmīgāk vajadzētu izdoties atgūt vai izveidot pļavas daudzveidību.

CITI PADOMI

• Nemēslojiet zālāju, ko esat nolēmuši bioloģiskās daudzveidības veidošanai! Ne pirms, ne pēc dabisko pļavu sēklu iesēšanas.

• Ieteicams saglabāt sugu sarakstu, kas tiek pievienots katrai sēklu pakai. Tas palīdzēs Jums nākamajos gados sekot līdzi pļavas attīstības gaitai: kas izdīgst, kurā gadā uzzied un citiem notikumiem.

• Pļavas veidošana ir radošs process. Nav iespējams precīzi paredzēt rezultātu, turklāt tas ar gadiem mainīsies. Tas lielā mērā atkarīgs no Jums un piestrādāšanas turpmākajos gados pēc iesēšanas.

Lai izdodas un lai radīšanas process un rezultāti nes prieku!