"Puķu pļavas"

"Puķu pļavas", latviešu valodā sauktas arī par "ekopļavām", ir sēta veģetācija, ko parasti veido vietējās un introducētās augu sugas (angļu valodā – wildflower meadows, flower meadows). Tās var būt gan daudzgadīgas zālāju sugas (vietējās vai no citiem reģioniem ievestas), gan viengadīgas un daudzgadīgas nezāļu un atmatu sugas. To primārā loma ir iespaidīgs vizuālais efekts (daudz krāsu, koša ziedēšana), lai dārzos un apstādījumos radītu zināmas "mežonības" iespaidu. Pēdējos gados arvien vairāk tiek uzsvērta "puķu pļavu" apputeksnētāju piesaistes un vides dažādošanas nozīme.

Ekosistēmas izpratnē šīs nav pļavas. Dabā tāda veida "puķu pļavas" nepastāv. Iesētas tās var pastāvēt dažus gadus, vai ziedu skaistums, atkarībā no sugu sastāva sēklu maisījumā, var priecēt pat tikai vienu gadu. Šādu "nezāļu" augājs dabā ir pārejas stadija starp aramzemi un ilggadīgāju zālāja veģetāciju – pāreja starp viengadīgo uz daudzgadīgo, līdz ar to nevar sagaidīt, ka "puķu pļavu" augi būs uz ilgāku laiku.

Pagaidām latviešu valodā nav īsti nostabilizējušos jēdzienu. Tāpēc "puķu pļavas" daudzi uzskata par īstām pļavām un reizēm pat tīrumus ar košām magonēm un rudzupuķēm notur par pļavu. Dabā kaut kas vizuāli līdzīgs, taču sugu sastāva ziņā tomēr atšķirīgs, var veidoties atmatās, taču tad ziedošo augu krāšņumu veido vietējās savvaļas sugas (pīpenes, ilzītes, suņkumelītes, magones, rudzupuķes, savvaļas burkāni u.c.). Tās gadās retumis un var izskatīties tiešām iespaidīgi. Bet tās nav pļavas, jo pļavas būtība ir ilggadība.

Sēt vai nesēt "puķu pļavu"? Nesējiet šos sēklu maisījumus tad, ja mērķis ir atjaunot vai veidot dabisku, Latvijai raksturīgu pļavu! Nesējiet šos sēklu maisījumus vietās, kur gribat atgūt Latvijas dabiskajiem zālājiem raksturīgos augus un atjaunot vai no jauna veidot bioloģiski vērtīgu zālāju. Šie sēklu maisījumi, ja vien nav izaudzēti no Latvijā sākotnēji savvaļā ievāktām sēklām (pagaidām, šķiet, tādu tirgū nav) satur Latvijas savvaļā neraksturīgas augu sugas un šķirnes, turklāt liela daļa ir viengadīgas vai nespēj konkurēt ar vietējām zālāju sugām, līdz ar to viena vai dažu gadu laikā izzūd. Šie sēklu maisījumi der dārzos un laukmalās, ja gribat veidot raibi ziedošu augāju, tie piesaista apputeksnētājus un mazina ainavas vienmuļību. Taču "puķu" pļavas ir drīzāk īslaicīgs, nevis ilglaicīgs risinājums un nedod pienesumu Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanā, kā tas būtu, izvēloties bagātināt zālāju vai mauriņu ar vietējā ģenētiskā materiāla savvaļas sugām.

Ar to es negribu sacīt, ka šie "puķu maisījumi" ir "slikti" vai nederīgi. Tikai to, ka tās nav pļavas. Tāpēc – ja gribat veidot pļavu, vispirms izdomājiet, ko īsti gribat – īslaicīgu vai ilglaicīgu?