Pļavas elementi dārzā un pilsētvidē

Vienmuļu piemājas vai dārza zālienu var daudzveidot, iesējot tur savvaļas pļavu augu sugas. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, jo tā var iegūt gan skaistumu, gan augus, kas piesaista apputeksnētājus un dārzam noderīgus kukaiņus, arī ārstniecības augus. Šāds daļēji dabisks jeb dabiskots piemājas zālājs arī mazina vajadzību pārmērīgi daudz rosīties, bieži pļaut un laistīt, jo dabiskam zālājam un arī tā jaunradītam līdziniekam kopumā ir jātiek galā pašam. Jā, var gadīties sausuma gadi, kad zālājs "izdeg" un ir mazāk skaisti, bet tā notiek arī ar dabiskiem zālājiem, un tāpēc sugas parasti neiet bojā. Kādā gadā dominē suga, kam nāk par labu sausums, citu gadu – cita, kam labāk patīk mitrums. Tā dabisks zālājs nemitīgi dinamiskai mainās un pielāgojas.

Šādiem zālājiem dārzā, vai tie būtu lielāki vai pavisam mazi, latviešu valodā sava vārda līdz šim nav bijis. Piedāvāju saukt tos par dārzapļavām – lai varētu nodalīt no "puķu pļavām".  Dārzapļavu veido no vietējām savvaļas dabisko zālāju sugām veidota vai pati radusies ilggadīga veģetācija ar ilggadīgiem zālājiem raksturīgu velēnu, augu stāvojumu u. c. pazīmēm vai attīstās šajā virzienā. Atšķirībā no īstas dabiskas pļavas, dārzapļavā var būt zināma atkāpe no īsta dabiska zālāja – tajā var būt arī atsevišķas Latvijas pļavām neraksturīgas sugas skaistumam (piemēram, mārpuķītes, sīpolpuķes, salvijas u.c.), kuras gan nedrīkstētu būt invazīvas un tikai mūsu skaistuma izjūtas dēļ nekontrolēti pāriet savvaļā, radot negatīvu ietekmi uz vietējo floru, faunu un ekosistēmām.

Ja gribat dārzā ieviest dabas daudzveidības elementus un esat nolēmis iesēt pļavu, atrodiet tam gaišāko un augsnes ziņā nabadzīgāko vietu. Tur paredzami labāki rezultāti, jo vairumam dabisko pļavu augu nepatīk barības vielām pārbagātas augsnes. Augsnes bagātība izraisa dažu spēcīgāko sugu konkurenci (parasti tās izrādās graudzāles vai nedaudz platlapaini, lieli augi). Savukārt nabadzīgā augsnē augi ir spiesti konkurēt, un katrs cenšas ieņemt savu nišu un tik pie gaismas un telpas, kā rezutātā veidojas augiem bagāts, raženi ziedošs zālājs. Dabisko zālāju augus var sēt gan plašākos zālāja gabalos, ja ir pietiekami daudz vietas, vai nelielās salās, vai atvēlēt tam kādu nelielu malu. 

Izvēloties sējamās augu sugas vai sēklu maisījumu, jāpievērš uzmanība tam, augu sugas būtu piemērotas vietai. Ja Jūsu sējamā vietā augsne ir mēreni mitra, mēreni auglīga (visbiežāk sastopamie apstākļi dārza zālienos), tad izvēlieties mēreni mitru pļavu augus. Ja vieta ir sausāka un augsne ir kaļķaina, varbūt granšaina un kultūraugiem bez regulāras mēslošanas par nabadzīgu – tad, visticamāk, derēs sausu kaļķainu zālāju augu sugu sēklas. Sausās smilšainās vietā var sēt barības vielu ziņā nabadzīgo, bet augu sugu ziņā krāšņi ziedošo smiltāju zālāju augu sēklas. Mitrās vietās (piemēram, dīķmalās, grāvmalās) izvēlieties palieņu un mitru pļavu augu sugas vai sēklu maisījumus. Augsnes apstākļus parasti ir iespējams aptuveni novērtēt pēc tā, kas tur aug šobrīd un uz ko zālājs dabiski tiecas.

Ja Jums ir vecs dārzs vai parkā vai pilsētā ir sens, gadu desmitiem nepārsēts zāliens, var gadīties, ka tajā jau ir ievērojama pļavu augu bagātība. Tādi vietumis ir atrodami apdzīvotās vietās un vecos parkos, kuru apkārtnē ir saglabājušies gana daudzi dabiskie, augu sugām bagātie zālāji. Tad tikai jāspēj to ieraudzīt, novērtēt un nepārcensies ar zālāja biežu pļaušanu vai pārmērīgu "taupīšanu" (nepļaušanu). Tie ir labi piemēri, uz ko citur dārza un parka līmenī tiekties, un tā var pārliecināties, ka tas ir iespējams! Ja īsta dabiskā zālāja veidošanā nav vēlams ieviest Latvijas savvaļai neraksturīgas dekoratīvas sugas – pat, ja tās nav invazīvas, – tad dārza zālienā var atļauties vairāk, un nav liels grēks ļaut tur dzīvot mārpuķītēm, sīpolpuķēm un citiem augiem, kas Jums patīk, jauki zied un labi sadzīvo ar pļaušanu.

Attēlos daži piemēri no pilsētu, apdzīvotu vietu un dārzu zālieniem, kas laika gaitā dabiskojušies un kļuvuši raibi no pļavu puķēm. Tepat arī daži piemēri no sētiem piemājas un dārza zālieniem – arī tajos pat mazā stūrītī, maliņā vai ielas malā dažu gadu laikā var izveidot košas, daudzveidīgas savvaļas augu "salas". Jo kāpēc gan dzīvot ar garlaicīgu monozaļu, ja var izveidot raibi, krāšņi ziedošu daudzkrāsainu pļaviņu?