Naturālistiska stila augu sējumi un stādījumi

Šis ir sējumu/stādījumu stils, ko iedvesmojis dabā pastāvošu augu sabiedrību skaistums, taču tas netiecas tiešā veidā atdarināt vai kopēt dabu (angļu valodā – naturalistic sowings, naturalistic plantings). Šī stila sējumiem/stādījumiem drīzāk raksturīga tiecība ņemt vērā augu ekoloģiskās prasības un izmantot tās, lai iegūtu iespaidīgu vizuālu efektu. Piestrādājot pie ekoloģiskās jēgas (augu funkcionālās grupas, ekoloģiskās nišas, kukaiņu piesaiste), iespējams gūt arī funkcionālu efektu – piesaistīt dažādas apputeksnētāju grupas, izveidot tām piemērotas dzīvotnes un radīt jaunas ekoloģiski nozīmīgas "salas" dārzā, apstādījumos un plašākā ainavā. Pārdomātos naturālistiska stila sējumos/stādījumos izmanto ne tikai introducētas (svešzemju) dekoratīvu, bet arī vietējās savvaļas augu sugas. Tomēr būtisks aspekts ir ne-invazīvu dekoratīvo sugu sugu izmantošana – t.i., tādu, kas agresīvi neizplatās savvaļā un nenodara postu vietējai florai, faunai vai ekosistēmām. Šī stila sējumu un stādījumu veidošanā būtiski aspekti ir ilgtspēja, arī mazāks darba un resursu ieguldījums uzturēšanā nekā tradicionālajās dekoratīvo augu dobēs. Šie sējumi ir sekmīgi smilts-grants dobēs – nabadzīgā augtenē, kas prasa speciālu vietas sagatavošanu, tomēr tas nav obligāti – pareizi izvēloties sugu sastāvu, var izdoties arī dārza augsnē.

Ekosistēmas un arī dārzkopības izpratnē izpratnē šīs nav pļavas, drīzāk dobes. Tomēr tie gan sugu sastāva, gan augāja struktūras ziņā dabiskais pļavai līdzinās maz. To apsaimniekošana zināmā mērā līdzinās pļavu apsaimniekošanai – tie ir jāpļauj un jānovāc, lai saglabātu augu skaistumu, un tie prasa ar zināmu pieskatīšanu, tai skaitā ravēšanu, ja vēlas šos sējumus/stādījumus uzturēt skaistus un krāšņi ziedošus. Tomēr ne rušināšanu, mēslošanu, piesegšanu u. tml. Tomēr pļaušana tiek veikta drīzāk līdzīgi kā ziemciešu dobēs, nevis siena pļavā, arī darba darīšanas laika ziņā darbošanās šādos sējumos stipri atšķiras no pļavām. Šādas dobes var prasīt selektīvu pļaušanu, t. i., nopļaujot vai izgriežot tikai to, kas noziedējis un sāk izskatīties ne visai labi, kamēr citi augi turpina augt un ziedēt. Līdzīgi dobēm, tajās augus var arī nepļaut līdz pavasarī un biomasu novākt tikai tad, tādējādi piedāvājot ziemošanas vietas un slēptuves dārzā mītošā sīkbūtnēm. Daudzi no augiem var izskatīties interesanti un pildīt ekoloģisko lomu pēc noziedēšanas – viss atkarīgs no skatītāja gaumes, izpratnes un vēlmēm.

Ar laiku iesētie un/vai iestādītie augi var izplatīties (iesēties) paši, kāda suga var izzust, sugu īpatsvars kopainā dinamiski mainās – tādā ziņā šī stila sējumi/stādījumi mazliet līdzinās pļavai. Tie ir daudzgadīgi, noturīgāki nekā "puķu pļavas" un, visticamāk, arī apputeksnētājiem noderīgāki, ja izmantots lielāks dažādos laikos ziedošu augu sugu skaits, kas pieder dažādām dzīves stratēģijām un funkcionālām grupām.

Tāpat kā dabiskajiem zālājiem un tos atdarinošiem zālājiem, arī naturālistiska stila augu sējumiem/stādījumiem ir sava vieta dārzos, dažādos apstādījumos un pilsētvidē. Tos var veidot, izmantojot vietējās savvaļas sugas, kā koncentrētas vietējo augu sugu "skaistumdobes", kuras var ilgtermiņā uzturēt kā "pļavīgas dobes" vai, ja gribas virzīties uz vēl dabiskāku – ar laiku tās var pāriet pļavas stadijā un iegult vietējā ainavā, vairs neprasot tik lielu kopšanu un turpmākus ieguldījumus kā dekoratīvo augu dobes. Tas gan ir tikai tad, ja sējumos/stādījumos neizmanto (potenciāli) invazīvas svešo augu sugas.

Lai izveidotu šāda stila sējumus, varat izmantot sēklu maisījumu Nr. 6 "Raibais dārza mikslis" vai izmantot konkrētu augu sēklas un kombinēt augus, kā vien vēlaties, atbilstoši vietas raksturam. Tā kā šī Latvijā ir visai jauna tēma un pieredzes ir maz, turpinu eksperimentēt ar šādu augu sējumiem arī pie sevis, meklējot to, kas vislabāk derētu Latvijas apstākļiem, piedāvājums būtu daudzveidīgāks un iespējas plašākas.