Dabisko zālāju veidi Latvijā
Latvijā dabisko zālāju klasifikācijā visbiežāk izmanto Eiropas Savienības biotopu veidus. Tie nodalīti pēc augu sugu sastāva (augu sabiedrībām) un augsnes apstākļiem. Visi dabiskie zālāju veidi Latvijā atbilst bioloģiski vērtīgiem zālājiem (BVZ). Visi BVZ atbilst kādam no Eiropas Savienības biotopu veidiem. Eiropas Savienības nozīmes biotopu veidiem ir nodalīti apakštipi jeb varianti, un tie visi ir arī Latvijā īpaši aizsargājami biotopi.
Latvijā ir 11 Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi veidi (pievienots kods no Biotopu direktīvas): 1630* Piejūras zālāji, 6110* Lakstaugu pioniersabiedrīas seklās kaļķainās augsnēs, 6120* Smiltāju zālāji, 6210 Sausi kaļķaini zālāji, 6230* Vilkakūlas zālāji (tukšaiņu zālāji), 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs, 6430 Eitrofas augsto lakstaugu audzes, 6450 Palieņu zālāji, Mēreni mitras pļavas, 6530* Parkveida pļavas un ganības, 5130 Kadiķu audzes zālājos un virsājos.
Apsaimniekošanas izpratnē visi Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu veidi ir iestrādāti BVZ atbalsta maksājumos jeb BDUZ (bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos). Atkarībā no tā, kāds konkrētajā vietā ir zālāju biotopa veids un variants, platībai tiek piešķirta noteikta atbalsta klase (1., 2., 3. vai 4.).
