Bioloģiski (botāniski) vērtīgo zālāju indikatorsugas

Bioloģiski (botāniski) vērtīgu zālāju indikatorsugas kopā ar citām pazīmēm (augu stāvojums, mitruma režīms u.c.) liecina par zālāja ilglaicību un dabiskuma pakāpi. Tās ir sugas, kas nav raksturīgas sētos (kultivēt0s) zālājos un jaunos zālājos, kas veidojušies bijušo aramzemju vietā. Pamazām dabiskojas arī kādreiz aparti zālāji, tajos pakāpeniski ienāk dabisko pļavu sugas – kad to ir daudz un visā platībā, tad uzskata, ka zālājs ir atjaunojies tiktāl, lai to sauktu par bioloģiski (botāniski) vērtīgu.

Cik indikatorsugām jābūt bioloģiski (botāniski) vērtīgā zālājā? Metodikā nav noteikts, kādam tieši jābūt šo sugu skaitam, jo tas nav vienīgais rādītājs. Vienlaikus vērtē arī citas zālāju raksturojošas pazīmes (tipiskās augu sugas, zālāja struktūra (stāvojums, augāja "raksts") un funkcijas (piemēram, palos applūst). Ar indikatorsugām bagātākie parasti ir sausi zālāji kaļķainās augsnēs, smiltāju zālāji, sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs. Indikatorsugu klātbūtne ir nozīmīgs rādītājs, šīs sugas ir zīmīgas – gan to klātbūtne, gan to izzušana. Tomēr tās nav radītājs, ko var izmantot vienu pašu, atrauti no citu pazīmju kopuma. Diemžēl, zūdot dabiskajiem zālājiem, tie "parauj līdzi" arī sugas – augus, kukaiņus u.c., kuru izmiršana sākas no kādas aizaugušas vai apartas pļavas, tad tas pats notiek vēl citā un vēl citā pļavā. Tādējādi pļavu sugas var pazust no visa apvidus, Pieaugot zudumu apmēram, šo sugu vai pat sugu kopuma izzušana var skart veselu reģionu. Tā notiek arī ar sugām, kas vēl pirms 50–70 gadiem Latvijā bija parastas – izzūdot piemērotām dzīvotnēm un mērenas intensitātes zālāju apsaimniekošanai, tās arvien vairāk tuvojas apdraudētu sugu kategorijai. Tās ir arī sugas, kuru pazušanu pamana ne tikai speciālisti, bet ikviens no mums, īpaši Jāņu laikā. Kur palikušas jāņuzāles, kas agrāk bija katrā grāvmalā? Kā Latvijai raksturīgus sugu izplatības sarukšanas piemērus var minēt zilgano seslēriju, purva dzeguzeni, bezdelīgactiņu, kas pēdējo 50–70 gadu laikā jau diezgan daudzos apvidos ir kļuvušas stipri retas vai pat izzudušas. Galvenokārt tāpēc, ka tām trūkst augšanai piemērotu vietu – dabisku, neielabotu zālāju. Parasti botāniski vērtīgā zālājā ir vismaz piecas indikatorsugas, un tās ir atrodamas lielā daļā zālāja (nevis tikai kādā malā vai stūrī). Reti, bet gadās, ka zālājs ir sens un strukturāli bagāts, ar lielisku sugu sastāvu, bet tajā nav indikatorsugu – ja tā ir, tad arī tādos gadījumos zālāju var uzskatīt par bioloģiski vērtīgu zālāju.

Vai tas, ka pļavā ir orhidejas vai citi aizsargājami augi, nozīmē, ka tas ir bioloģiski vērtīgs zālājs (BVZ)? Nē, pats par sevi tas to nenozīmē. Tāpēc, ka BVZ statusa noteikšanai skatās pazīmju kopumu (sugas, struktūras, funkcijas), kas kompleksi raksturo zālāju, nevis atsevišķas sugas. Tomēr tas ir lieliski, ja Jūsu pļavā ir orhidejas vai citi retumi – tās ir saudzējamas un saglabājamas, pļavu apsaimniekojot. Pļaujot var ik gadu saglabāt pāris saliņas ar šiem aizsargājamiem augiem, ļaujot tiem izsēties, un tad nopļaut vēlāk rudens pusē. Tomēr šīs vietas pa gadiem jāmaina un jāapsaimnieko, citādi dzīvotne degradēsies un lielas taupīšanas dēļ kļūs lolotajām sugām nepiemērota.

Vai tas, ka pļavā ir ārstniecības augi, nozīmē, ka tas ir  bioloģiski vērtīgs zālājs? Nē, pats par sevi tas to nenozīmē. Ne viena vien seniem, botāniski vērtīgiem zālājiem raksturīga augu suga ir vērtīgs ārstniecības augs. Taču ir daudz zālāju ārstniecības augu, kas aug arī parastos, nesenos, kādu laiku nekultivētos zālājos un vecākās atmatās (piemēram, pelašķi, asinszāles, biškrēsliņi, rasaskrēsliņi).

Šajā galerijā ir iekļautas visas Latvijas dabisko zālāju indikatorsugas. Bet veikalā pieejamajos sēklu maisījumos netiek izmantotas Latvijā īpaši aizsargājamas sugas, kas ir botāniski vērtīgu zālāju indikatorsugas (dzegužpirkstītes Dactylorhiza spp., naktsvijoles Platanthera spp., bezdelīgactiņas Primula farinosa), un orhidejas (purva dzeguzene Epipactis palustris) (galerijā atzīmētas ar *) . Arī citas īpaši aizsargājamas un apdraudētas sugas, tostarp orhidejas, ne. Lai tās paliek dabā. Tām var palīdzēt neizzust, aizsargājot, atjaunojot un apsaimniekojot to dzīvotnes, nevis ievācot vai izrokot.

Citi dabisko zālāju augi

Latvijas dabiskajos zālājos aug vairāk nekā 520 augu sugu – vismaz trešā daļa no Latvijas floras. Daudzas no tām spēj dzīvot tikai zālājos, citas – arī mežos un dažādās citās dzīvotnēs. Tātad augu sugu skaits pļavās un ganībās ir daudz lielāks, nekā šeit parādīts. Galerijā apskatāmi tikai tie augi, kuru sēklas tiek vai varētu tikt izmantotas dabisko pļavu augu sēklu maisījumos.

Kā atpazīt pļavu augus, kad tie nezied?

Ja ejat pļavā pavasarī, kad zāle tikko sāk augt un augi vēl nezied, pat pazīstamas sugas var izskatīties svešādas. Var nākties lauzīt galvu – kas gan tas ir? Tas ir svarīgi tad, ja gribat pļavā novērtēt, kādus rezultātus nesusi iepriekšējā vai aiziepriekšējā gadā īstenotā pļavas atjaunošana un iepriekšējā gada apsaimniekošana. Šī prasme ir svarīga arī tad, ja iepriekšējā vai aiziepriekšējā gadā esat iesējis dabisko pļavu sēklas un gribat novērtēt, kas ir izdīdzis un paaudzies un kas vēl ne.

Šeit pakāpeniski apkopošu attēlus no Latvijas zālājiem raksturīgākajām sugu sugām tad, kad tās nezied. Lai tas noder kā palīgs, ejot pļavā pirms lielās ziedēšanas un vēlāk, kad pļavu augi ataug atālā, bet otrreiz vai nu neuzzied, vai vēl nav uzziedējuši. Reizēm tieši lapas palīdz augus nekļūdīgi atpazīt (piemēram, čemurziežiem), tāpēc tie pat mazāk mulsinoši ir neziedoši nekā ziedoši. Ir arī sugas, ko bez ziediem nevar droši noteikt – gadās arī tā, bet vairumu parasto un samērā parasto pļavu sugu var pazīst arī pavasarī un rudenī, ja iegaumē to izskatu dažādās attīstības stadijās.

Galerija tiks pakāpeniski papildināta un pilnveidota.