BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR DABISKO ZĀLĀJU AUGU SĒŠANU

Kuru sēklu maisījumu izvēlēties?

Sējamās vietas un izvēlēto sējamo augu prasībām pret augšanas apstākļiem jāsakrīt. Nav vērts sēt sausus smiltāju augus mitrā vietā, un otrādi. 

Sāciet ar savas sēšanai nodomātās teritorijas izpēti. Atrodiet gaišāko vietu ar mazauglīgāko augsni. Ja esat atradis un vieta ir skaidra, jāsaprot, kādi tur ir augsnes apstākļi. Vai augsne ir auglīga, mēreni auglīga vai nabadzīga? Mitra? Sausa? Daudz ko priekšā pasaka teritorijas pašreizējais augājs (ja vien nesākat "tīrā vietā" tikko ierīkotā dārzā). Pēc tā var labi noteikt gan augsnes auglības, gan mitruma apstākļus. Pazīstot vismaz dominējošās un biežāk sastopamās sugas, varat arī noprast augsnes apstākļus. Ja Jūsu sējamās pļavas apkārtnē ir bioloģiski vērtīgi zālāji līdzīgos reljefa un mitruma apstākļos, pavērojiet tos – visticamāk, Jums derēs līdzīgs sugu sastāvs.

Ja par vietas apstākļiem viss ir skaidrs, tad, cerams, derēs kāds no šajā veikalā pieejamiem sēklu maisījumiem, kas veidoti, vadoties no biežāk sastopamajiem augsnes apstākļiem zālājos un piemājas teritorijās. Vidēji auglīgā mēreni mitrā vietā derēs maisījums Nr.1. Mazāk auglīgā diezgan sausā līdz mēreni mitrā vietā, ja augsne nav skāba, derēs maisījums Nr.2 (Nr.1 un Nr.2 dažreiz var kombinēt kopā, iegūstot lielāku augu daudzveidību). Ja Jūsu teritorija ir sausa un smilšaina, visticamāk, derēs maisījums Nr.3 (bet nederēs izteikti nabadzīgās skābās augsnēs). Ja teritorija ir diezgan mitra (bet ne pastāvīgi slapja) un ar sezonāli mainīgu mitrumu vai tā ir, piemēram, pamitrāka vieta dīķa krastā vai tml. – iespējams, derēs maisījums Nr. 4.

Ja negribat sēt pļavu vai nav piemērotu apstākļu vai pietiekami daudz vietas, bet veidot diezgan traku augu raibumu dārzā, sava ceļa malā vai apaudzēt ar savvaļas puķēm kādu ne visai skaistu kaudzi, laukmalu vai ežiņu – iespējams, derēs maisījums Nr.5. Tas neder pļavām, bet der piemājas vides dažādošanai, izmantojot krāšņi ziedošus Latvijas savvaļas augus, kas pieder dažādām funkcionālām grupām, tātad, visticamāk, piesaistīs arī dažādus kukaiņus –dārza "palīgus" un apputeksnētājus.

Cik daudz sēklu man vajag?

Skatiet TABULU.  Dārzos un apstādījumos, kur parasti gribas vairāk ziedu uz laukuma vienību, rekomendēju blīvāk (5 g/m2), bet īstā pļavā laukos – pēc iespējām (var mazāk).

Kā sagatavot vietu sēšanai?

Pirms sēšanas augsne vienmēr jāsagatavo. Tas ir svarīgi, lai iesētie augi izdīgtu un izdzīvotu. Ja izkaisīsiet sēklas zālājā bez sagatavošanas, rezultāti būs ļoti vāji – izdīgs ļoti mazs īpatsvars no iesētā. Ja tur būs kūla un sūnas, iespējams, neizdīgs vispār nekas. 

Augsne pirms sēšanas jāsacē vai jāsakultivē – tā, lai būtu "satraucēta", atsegta augsnes virskārta. Ja sējat jaunā vietā, kur zāles iepriekš nav bijis (piemēram, tikko ierīkots dārzs), tad augsni izlīdzina, apsēj un pēc tam var pievelt.

Iesaku rūpīgi izlasīt ieteikumus ŠAJĀ SADAĻĀ.

Vai nākamgad pļava būs gatava?

Ir svarīgi jau jau sākumā apzināties, ka izcils rezultāts – gatava ziedoša pļava – nebūs “uzreiz un tūlīt”, t.i, nākamajā gadā pēc iesēšanas. Tas prasīs gan laiku, gan uzmanību, gan Jūsu līdzdalību tālākajos gados. Patiešām labs un iepriecinošs rezultāts, pļavu pareizi apsaimniekojot, varētu būt pēc 5–7 gadiem, un ar katru gadu dabisko pļavu sugu būs arvien vairāk. Kaut kas būs jau otrajā un trešajā gadā, taču negaidiet pļavu pilnos ziedos uzreiz un tādā izskatā, kā no skaistas reklāmlapas. 

Sējot Jūs ienesīsiet augsnē augu sēklas, kuru tur nebija. Paies vairāki gadi, līdz būsiet apmierināts ar rezultātu, un līdz tam un arī pēc tam vajadzēs piestrādāt, pļaujot un savācot sienu vai noganot. Īsāk sakot – dabisko pļavu sēklu sēšana ir ilgtermiņa investīcija. Gandrīz kā iestādīt ozolu. Ja domājat, ka pēc dažiem gadiem gribēsiet izmantot zemi kaut kam citam (uzart, apbūvēt utt.), bet gribas "ātru pļavu" un pilnos ziedos jau šogad un nākamgad, tad piemērotāks risinājums varētu būt parasts zāliens, "puķu pļavu" sēklu maisījums vai viengadīgu puķu dobe.

Vai savvaļas augu dažādība ir iespējama piemājas mauriņā?

Jā. Ļoti seni mauriņi var būt pat sugu sastāva ziņā līdzvērtīgi dabiskiem zālājiem, ja ļoti sen vai nekad nav ielaboti, mēsloti un pārāk bieži pļauti. Tādi retumis atrodami vecos parkos un senās lauku sētās. Ja tas ir parasts, bieži pļauts mauriņš, ko gribat daudzveidot, jāsāk ar retāku pļaušanu, vismaz kādā daļā. Tas vajadzīgs tāpēc, lai novērtētu, kas mauriņā aug.  Vienmēri īsi nopļautā augu sugas nevar noteikt. Augi nekad netiek līdz ziedēšanai, tātad tiem neļaujam pildīt to misiju – uzziedēt, briedināt sēklas un izplatīties. Tādā vietā apputeksnētājiem arī nav ko darīt – nav ziedošu augu, nav augu dažādības.

Piemājas mauriņā uzreiz, t.i., nākamajā vai aiznākamajā gadā, nav iespējams izveidot dabiskam zālājam līdzvērtīgu daudzveidību. To varētu mēģināt, vienīgi uzklājot gatavu bioloģiski daudzveidīgu paklājzālienu – taču tādi, vismaz pagaidām, Latvijā nav pieejami. Tāpēc ka dabas un ilgstošas apsaimniekošanas mijiedarbībā tā īstajās, senajās pļavās veidojusies gadu desmitos un simtos, un arī mauriņā pļavas daudzveidība nevar rasties uzreiz. Taču piemājas mauriņā vai pilsētvidē var iesēt un ar laiku izveidot krietni lielāku daudzveidību nekā monozaļajos, bieži pļautajos zālienos. Ja netālu ir kāds dabisks zālājs vai augiem bagāta ceļmala, augi var ienākt paši – tikai tas prasīs retāku pļaušanu un ilgāku laiku. Nevajag krist arī otrā galējībā – pārtraukt pļaušanu, jo tas var sekmēt dažu izteikti konkurētspējīgu sugu ieviešanos (gārsa, slotiņu ciesa u.tml.). Liela loma ir siena novākšanai, jo tas mazina barības vielu uzkrāšanos. Dabiskojot zālāju, jādomā "otrādi" nekā dārzā – jo nabadzīgāka būs augsne, jo lielāka cerība uz pļavu augu dažādību. Tāpēc, ka nabadzīgos apstākļos augi spiesti konkurēt un cīnīties par vietu zem saules, un to spēki ir daudzmaz līdzīgi. Bagātā augsnē virsoku ņem nedaudzi izteikti spēcīgi konkurenti, kā dēļ sugu daudzveidība samazinās vai nepalielinās.

Kā zināt, vai no iesētā kaut kas ir izaudzis?

Pirmajā gadā no iesēto dabisko pļavu augiem var neparādīties, vismaz ne atpazīstamā izskatās, gandrīz nekas. Tomēr ir vērts pieliekties un papētīt lapu rozetes – vai nav parādījies kas tāds, kas iepriekš nav manīts? Nākamajos gados, ja augsne pirms sēšanas ir sagatavota un pareizi iesēts, pakāpeniski parādīsies arvien jaunas sugas no iesētajām. Iesaku saglabāt sēklu paciņai pievienoto sugu sarakstu – to izmantojot, varēsiet novērot, kas un kad parādās sētajā vietā. Taču iesētie augi uzreiz nebūs savā tipiskajā izskatā – pilnos ziedos un ar visām raksturīgajām pazīmēm. Savā bērnībā un jaunībā, pirms tie raisīs ziedus, šie augi var izskatīties svešādi. Tāpēc ieteicams noteicējos iepazīties arī ar šo sugu lapu izskatu. Tur var palīdzēt arī viedtālruņos izmantojamās lietotnes.

Vai pļavu var veidot, iestādot dabisko pļavu augus?

Jā. Var iestādīt gan velēnas no dabiska zālāja, gan atsevišķus savvaļā izraktus augus. Taču tas nedrīkst postīt ieguves vietas pļavu! Citādi Jūsu darbs zaudē jēgu. Dabisko pļavu atjaunošanā velēnu pārstādīšanas metodi izmanto tad, ja nav citu iespēju – piemēram, jābūvē ceļš, ko nav iespējams pārcelt citur. Lai neaizietu postā vērtīgā pļavas augsne, augi un sēklu banka, šādos gadījumos to ir vērts pārvest un iestādīt citur.

Ja Jums pieder divas pļavas, viena – botāniski vērtīga, otra – "parasta", tad varat pa kādam velēnas gabalam pārnest. To var kombinēt ar dabisko pļavu sēklu piesēšanu vai sugām bagāta zaļsiena izkaisīšanu. Tas paātrinās dabiskošanās procesu. Nedrīkst izrakt un pārstādīt īpaši aizsargājamas, apdraudētas sugas!

Atjaunojamā un daudzveidojamā pļavā var iestādīt no sēklām dārzā, podiņos vai kastēs no sēklām izaudzētus augus. Tas ir diezgan darbietilpīgi, taču var dot labas sekmes – tad augs pļavā nonāk jau paaudzies un izdzīvotspējīgāks, nekā sākot savu dzīvi no sēkliņas visai ievērojamas konkurences apstākļos.

Vai dabisko pļavu sēklas var ievākt pats?

Jā. Lai to izdarītu, labi jāpazīst augu sugas un jāzina, kādos apstākļos kura aug. Jāspēj novērtēt, vai tai patiktu augt arī Jūsu nolūkotajā sējamā vietā, t.i., vai apstākļi abās vietās ir līdzīgi. Augi nekļūdīgi jāpazīst dažādās attīstības stadijās – ne tikai ziedoši, bet arī pēc noziedēšanas, t.i., pēc stublāja, lapām u.c. pazīmēm. Dažu augu sēklas ienākas drīz pēc noziedēšanas, citiem sēklas vācamā gatavībā jāgaida līdz vasaras beigām vai rudenim. Dažiem augiem sēklas izbirst īsā laikā, citas uz auga nogatavojas pakāpeniski un tās arī jāvāc pakāpeniski. Jāzina un jājūt īstā gatavības pakāpe, jo var viegli kļūdīties, savācot negatavas sēklas vai augus ar jau izbirušām sēklām. Nav vēlams pārcensties un mēģināt pļavā iesēt visu, kas izskatās skaists, ja augu nepazīstat. Kārtīgi iepazīstiet un tikai tad sējiet! 

"Vairāk" vienmēr nenozīmē "labāk"! Gudrāk ir ievākt un iesēt piemērotās sugas, kas pļavā dzīvos ilgtermiņā, nevis īslaicīgam priekam ieviest dažādas tīruma nezāļu, meža un, pavisam nelāgi, kādas izskatīgas invazīvas svešās sugas, lai arī esat tās atradis kādā pļavā. Vāciet tikai sugas, kuras pazīstat!

Kur sēt?

Ja sējat tikai daļā zālāja platības vai esat nodomājis piesēt pakāpeniski, katru gadu pa druskai, tad sāciet ar gaišākajām, mazauglīgākajām vietām. Tās var būt pauguru virsotes un dienvidu nogāzes paugurainā reljefā, saulainākas, pret dienvidiem vērstas vietas, granšainais mazauglīgas zālāja daļas u.tml. Līdzīgi jāizvēlas arī sējamās vietas dārzā un piemājas zālienā – gaišākās un augsnes apstākļu ziņā nabadzīgākās vietas. Ja piemājas dārzā vismaz daļa zālāja gribat bieži pļaut, uzturot intensīvas dzīvošanās zonu ar gludu mauriņu, tajās vietās sēt pļavu sēklas nav jēgas. Atvēliet tām kādu stūri vai malu, kuru nav nepieciešams bieži pļaut.

Nav vēlams sēt dabisko pļavu sēklas vietās, kur dominē gārsas, nātres vai citi lieli, spēcīgi augi. Tur augsne ir pārāk auglīga dabisko pļavu sugām, un ar lielu varbūtību nekas labs nesanāks. Sēšanai nepiemērotas ir arī nosusinātas kūdras augsnes.

Ja sējamā vietā augsne ir samērā auglīga, augsnes auglību var mazināt, iepriekš sagatavojoties un pāris gadus bieži pļaujot un novācot biomasu. Tas palīdzēs mazināt arī ekspansīvu, uz dominēšanu tiecīgu augu īpatsvaru, kas nāks par labu pļavai. Pēc tam, iesējot pļavu sēklas, pļaušana biežums jāsmazina līdz 1–3 reizēm vasarā.

Kad sēt?

Pļavu sēklas var sēt gan rudenī (septembra beigās līdz novembrī, kamēr nav sniega), gan pavasarī. Sēklām vajag pagulēt vēsā un mitrā augsnē, jo daļai savvaļas augu sēklu nepieciešama stratifikācija, lai dīgtu. Tāpēc iesaku sēt rudenī. Papētot citu valstu pieredzi dabisko zālāju atjaunošanā ar sēšanas metodi, tomēr atrodamas praksē balstītas norādes, ka to var darīt arī pavasarī, ja ziemā sēklas dzīvojušas vēsā un sausā vietā. Bet ir svarīgi iesēt pirms iespējamā pavasara sausuma, kamēr zeme vēl mitra. Dārzā pēc sēšanas var arī iesākumā palaistīt, taču kopumā šiem augiem būtu jāspēj tikt galā pašiem. Tur jau arī ir dabiskošanas jēga. Mazāk resursu, izturīgāk, ilgtspējīgāk. Pavasarī pļavu sēklas var sākt sēt jau marta beigās un aprīļa sākumā. Viena no metodēm ir pirms sēšanas sēklas iemaisīt mitrās smiltīs un nedēļu vai divas paturēt ledusskapī (ne saldētavā!) un tad sēt zemē (tomēr nedrīkst noturēt par ilgu, lai nesāk dīgt).

Var sēt arī vasarā, kad tikko ir nopļauts un novākts siens, parušinot augsni ar grābekli vai citādi saecējot, vai kaut vai kurmju rakumos. Tas atdarina procesu dabā – augi nogatavina sēklas, kas turpat pļavā izbirst zemē.

Ko NEdarīt?

Nesmēslojiet vietas, kur esat nodomājis izveidot augu sugām bagātu pļavu! Ne pirms sēšanas, ne turpmākajos gados. Jo mazauglīgāka augsne, jo pļavu sugām būs labāk.

Nesējiet dabisko pļavu sēklas ļoti auglīgā vietā un vietā, kur dominē gārsa, nātres vai līdzīgi slāpekli mīloši augi – ar lielu varbūtību nekas labs nesanāks. Tas noteikti jāapsver kā iespējams neizdošanās iemesls, ja esat nodomājis sēt bijušo dobju vietā, kas agrāk ir mēslotas. Tad risinājums ir noņemt ar barības vielām bagāto velēnu vismaz 10–15 cm biezumā un vietā likt ar barības vielām nabadzīgāku augsni (bet ne kūdru).

Vai iesētā pļaviņa vai mauriņš jālaista?

Kopumā nē. Jo pļavai, tāpat kā dabā, būtu jātiek galā pašai. Var gadīties sausas vasaras, kad viss izdeg un neizskatās krāšņi, bet tad lai paliek Jūsu ziņā, vai vēlaties un spējat laistīt zālāju. Augi, protams, par to priecāsies. Taču sausumu vairums no tiem pārcietīs, un, atgriežoties mitrumam, dzīvos tālāk.

Ja sējat sēklas rudenī, sākotnēja laistīšana nav nepieciešama jo agri vai vēlu rudens lietavās vai, uzsniegot sniegam, augsne samitrināsies, un mitrums būs pietiekams līdz pavasarim.

Ja sējat sēklas pavasarī, tad svarīgi pielūkot augsnes mitrumu. Ja pavasaris ir sauss un sējat aprīlī vai maijā, tad var gadīties, ka labākiem rezultātiem laistīšana nāktu par labu. Tāpēc labāk sēt agrāk – marta beigās vai aprīļa pirmajā pusē, kad parasti augsne ir vēl mitra. 

Taču laistīšana, ja vispār, attiecināma uz piemājas zālieniem un apstādījumiem, jo īstā lauku pļavā laistīšana nav nedz iespējama, nedz nepieciešama.

Turpmākā iesētās pļavas apsaimniekošana

Apsētā vieta turpmākajos gados jāpļauj. Ja tā ir īsta lauku pļava, tad, visticamāk, vienreiz vai divreiz vasarā. Ja tajā vasarā labi aug zāle un pēc pirmās pļaušanas vasaras beigās ataudzis brangs atāls, var pļaut otrreiz rudens pusē. Tāpat kā jebkurā zālājā, jāvērtē pēc apstākļiem un vajadzības, kā arī, visticamāk, iekļaujoties lauku atbalsta maksājumu nosacījumos. Ja tas ir dārzs, parks vai cita veida apstādījumi, vēlams pļaut divreiz vasarā, un, ja ļoti vajag, var nopļaut vēl trešoreiz rudenī. Nav viena pareizā likuma, cikreiz vasarā plaut, kā arī nav viena pareizā datuma, kad pļaut. Veidojot sugām bagātu zālāju, galvenais, lai augi vasarā dabū uzziedēt un vismaz daļā platības nogatavināt sēklas un izsēties. Ja jārod kompromiss starp kārtību un augu ziedēšanu, vēlams pirmoreiz nopļaut maijā, lai novāktu graudzāļu biomasu un atvērtu vairāk vietas ziedošajiem augiem. Pirmā pļaušana tādā gadījumā būtu jāveic apmēram tad, kad graudzāles izveidojušas vārpas un nozied pienenes. Otrreiz var pļaut ap jūlija beigām vai augusta sākumā, kad vairums ziedošo pļavas augu noziedējuši. Nopļautā zāle vai siena vienmēr jānovāc! Ziedēšanas otrajā pusē, ļaujot izžūt sienam un to nogrābjot, sēklas varēs izplatīties vai izbirt turpat zemē.

Var arī mēreni noganīt – tāpat kā apsaimniekojot pārējās ganības un pielūkojot, lai zālājs netiek ilgstoši pārganīts.

Turpmākajos gados jāseko līdzi zālāja attīstībai. Tāpat kā zālājā, kas veidojies dabiski, pļaušanas un ganīšanas ietekmē, ik pa laikam ir vēlama aerācija (augsnes virskārtas ecēšana), kas palīdzēs mazināt sūnu īpatsvaru un atsegs augsni, kur iesēties pļavu augu sēklām.