<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>agnesepriede.lv - STĀSTI</title>
        <link>http://www.agnesepriede.lv/stasti/</link>
        <description>agnesepriede.lv - STĀSTI</description>
                    <item>
                <title>KĀ PIESĒT ZĀLĀJĀ DABISKO PĻAVU AUGUS</title>
                <link>http://www.agnesepriede.lv/stasti/params/post/5322174/ka-set-dabisko-plavu-augus-dazi-piemeri</link>
                <pubDate>Thu, 08 Oct 2026 08:16:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div class=&quot;xdj266r x14z9mp xat24cr x1lziwak x1vvkbs x126k92a moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;div dir=&quot;auto&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Kā praksē notiek dabisko pļavu augu piesēja, ja nav projekta ar miljonu un visu dara pašu spēkiem? Ierosmei, atbildot uz praktiskajiem jautājumiem par to, kā tad tas īsti notiek. Šoreiz ne par gadījumiem, kad pļavu sēj jaunā vietā, īpaši sagatavotā augsnē, kur viss ir pliks un augāja nav, bet gan par vietām, kur jau ir zālājs vai atmata.&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;x14z9mp xat24cr x1lziwak x1vvkbs xtlvy1s x126k92a moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;div dir=&quot;auto&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Domas par dabisko augu iesēšanu rodas tad, ja pļava ir, bet tajā agrākās aršanas vai ilgstošas pamestības dēļ augu sugu daudzveidība ir zudusi. Arī pēc apsaimniekošanas atsākšanas sugu daudzveidība atgriežas gausi – gadu desmitu laikā. Īpaši tad, ja vieta ir aramzemju ieskauta, atrodas tālu no dabiskām pļavām un trūkst dabisku koridoru, pa kuriem sugu daudzveidībai atgriezties. Tāds parasti ir pamats lēmumam par dabisko pļavu augu sēšanu. Taču, pļavu piesējot ar Latvijai raksturīgo pļavu augu sēklām, jāatceras, ka bez turpmākas prātīgas apsaimniekošanas tik un tā neiztikt. Ikgadēja apsaimniekošana ir svarīgākais. Dabisko pļavu augu piesēja ir viens no akmentiņiem pļavu saglabāšanas mozaīkā, bet tikai viens no tiem.&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;div class=&quot;x14z9mp xat24cr x1lziwak x1vvkbs xtlvy1s x126k92a moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;&lt;div dir=&quot;auto&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Praksē reizēm saskaros ar ideju, ka – nu labi, pļava tagad mums ir atjaunota un iekopta, krūmi nocirsti, pļaušana atjaunota. Tad vēl jāiesēj rudzupuķes, un nākamgad beidzot būs kārtīga pļava. Viss ir pareizi līdz brīdim, kad tiek pieminētas rudzupuķes. Tas ir kā nepareizs pagrieziens, kurā prātīgi un pareizi braucis cilvēks pēkšņi apmulst un nogriežas kādā sānceļā, kur, pats nezinādams, kāpēc, apmaldās.&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;div dir=&quot;auto&quot; class=&quot;moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400;&quot;&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Rudzupuķe ir tīrumu nezāle, kas aug aramzemēs. Tā nav pļavām raksturīgs augs un nekad tur arī neaugs, jo tai vajadzīgs traucējums – atsegta augsne. Tāpēc rudzupuķe aug labības laukos. Rudzupuķes būtība ir dzīvot skaisti, ātri un īsi – kamēr ir piemēroti apstākļi, kas drīz vien zūd. Tā dzīvo saskaņā ar nezāļu dzīves stratēģiju. Savukārt pļavas būtība ir lēna ilglaicība – dabiska un mērenas intensitātes saimniekošanas rezultāts. Dabisko pļavu augi rēķinās ar ilglaicību, pacietību un dinamisku stabilitāti lielas konkurences apstākļos. &lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;div dir=&quot;auto&quot; class=&quot;moze-start&quot; style=&quot;font-weight: 400;&quot;&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Pļavu saglabāšanā nav striktu „pareizi” un „nepareizi”, jo ceļu un veidu ir diezgan daudz. Katram jāatrod labākais un reāli iespējamais, kas parasti izrādās tas, kas ir dabiskajam vistuvākais. Tāpēc mans stāsts par „pareizi” un „nepareizi” ir vienkāršots un īss, jo citādi tas būtu ļoti garš, un jūs to negribētu lasīt.&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;&lt;b&gt;DAŽI PIEMĒRI ATTĒLOS, KĀ VAR DARĪT&lt;/b&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;div class=&quot;x14z9mp xat24cr x1lziwak x1vvkbs xtlvy1s x126k92a moze-start&quot; style=&quot;font-style: normal;&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/1-1.jpg&quot; alt=&quot;1-1.jpg&quot; style=&quot;font-size: 15px;&quot;&gt;&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot; class=&quot;moze-large&quot;&gt;Pļavā piesējot dabisko pļavu augu, pirmais solis ir nopļaut. Lai zāle ir īsa un sējamā vietā nav daudz biomasas. Tas galvenokārt saistīts ar gaismu, kas būs vajadzīga sēklām. Sējamās vietas jāizvēlas gaišās vietā, ne zem kokiem ēnā. Ja ir daudz gārsu, slotiņu ciesas, kamolzāles vai citu stipri konkurentu, tad papriekšu pāris gadus piestrādājiet ar tiem un tikai tad domājiet par sēšanu, citādi labi nesanāks. Šajā vietā pļava tiek atkopta pēc ilgstošas aizaugšanas, jau trešo gadu pļaujot divreiz sezonā. Te nopļauts ottreiz rudens pusē, novācot zāli.&lt;/span&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/2.jpg&quot; alt=&quot;2.jpg&quot;&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Vietu, kur iecerēts piesēt ar dabisko pļavu sugām, jānogrābj ļoti kārtīgi, ar dzelzs grābekli novācot visu kūlu un sūnas (ja ir). Tā tiek arī nedaudz uzkasīta augsnes virskārta, kas būs iespēja sēklām dīgt, vienlaikus nebojājot augsnes struktūru un saglabājot esošo augāju.&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/3.jpg&quot; alt=&quot;3.jpg&quot;&gt;&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Sēklu sēšanai sagatavotā vieta tuvplānā. Šādi der.&amp;nbsp;
&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;font-style: normal; font-weight: 400;&quot; class=&quot;moze-large&quot;&gt;Sēkliņas nokritīs uz augsnes, nevis uz kūlas vai sūnām, kur tām izredžu kļūt par augiem ir mazas.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/4-1.jpg&quot; alt=&quot;4-1.jpg&quot;&gt;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot; class=&quot;moze-large&quot;&gt;Kad viss ir sagatavots, var sēt. Te ir mans groziņš ar tuvējā pļaviņā salasītajiem augiem un sēklu tīrīšanas &quot;čabām&quot;, ko gribu iesēt atjaunojamajā pļavā. Sēklu ievākšanas vietā augšanas apstākļi ir līdzīgi kā sējamā vietā – tātad vairums augu gan jau būs mierā ar jauno vietu. Šim apstāklim (sējamās vietas saderībai ar sugu sastāvu) vienmēr jāpievērš uzmanība.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/5-1.JPG&quot; alt=&quot;5-1.JPG&quot;&gt;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot; class=&quot;moze-large&quot;&gt;Ja esat gatavs sēt lielākā mērogā, augsni var sastrādāt šādi. Te ir izmantots pieejamais aprīkojums – diskotājs. Šis ir atmatu zālājs, kurā vairākreiz nobraukāts ar diskiem, sairdinot augsnes virskārtu. Šādi nevajadzētu darīt pļavās, kas jau ir daudzveidīgas un botāniski vērtīgas. Pļavu piesējai dziļa aršana nav vajadzīga. Jāuzirdina tikai augsnes virsējā kārta.&lt;/span&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/6-2.jpg&quot; alt=&quot;6-2.jpg&quot;&gt;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot; class=&quot;moze-large&quot;&gt;Lai mazāk bojātu velēnu un augsni uzirdinātu tikai tik daudz, lai piesētu dabisko pļavu sēklas, pietiek arī ar šādu diskošanu.&lt;/span&gt;

&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/7.jpg&quot; alt=&quot;7.jpg&quot;&gt;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot; class=&quot;moze-large&quot;&gt;Viegli nodiskotais atmatu zālājs apsēts ar netīrītām zvaguļu sēklām. Zvaguļus pļavu atjaunošanā izmanto, lai mazinātu graudzāļu īpatsvaru un &quot;atvērtu&quot; vairāk telpas lielākai augu daudzveidībai (zvaguļi ir pusparazīti, kas aug uz graudzāļu saknēm, tās novājinot). Nelīdzenumi pa ziemu sasēdīsies un, ja vien augsne nav izteikti mālaina, nākamajā gadā ap pļaušanas laiku vairs netraucēs pļaušanai.&lt;/span&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/8.JPG&quot; alt=&quot;8.JPG&quot;&gt;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot; class=&quot;moze-large&quot;&gt;Pavisam pa drusciņai var piesēt arī kurmju rakumos. Ja to ir daudz, paņem līdzi grābekli, rakumus nolīdzina un ieber drusku sēkliņas. Ja katru gadu tā nostaigā, pie reizes nolīdzinot nelīdzenumus, kas traucē pļaušanai, rezultāti ar gadiem var būt labi.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/9.JPG&quot; alt=&quot;9.JPG&quot;&gt;&lt;/span&gt;


&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot; class=&quot;moze-large&quot;&gt;Vai var sēt šādos mežacūku rakumos? Pa taisno nē, jo tie būtiski apgrūtina pļaušanu nākamajos gados. Ja papriekšu rakumus nolīdzina (ar šļūci, frēzi vai citādi), tad piesējai var izmanto arī šādas &quot;satraucētas&quot; vietas.&lt;/span&gt;

&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/10.JPG&quot; alt=&quot;10.JPG&quot;&gt;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot; class=&quot;moze-large&quot;&gt;Nākamās vasaras otrajā pusē var iet lūkot, vai kaut kas no iesētā ir parādījies. Nepieliecoties tuvu zemei, var šķist, ka nekas nav sanācis. Pašķirstot zāli un ieskatoties ciešāk, var izrādīties, ka nav ne vainas. Tikai, protams, pirmajā gadā jaunie augi ir mazi un neuzkrītoši. Tos var būt grūti atpazīt. Taču tie tur ir un dažu gadu laikā jau te var attīstīties ar sugām samērā bagāts pļavas gabaliņš.&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>KOŠI ZIEDOŠA PĻAVU AUGU JOSLA DĀRZĀ</title>
                <link>http://www.agnesepriede.lv/stasti/params/post/5206292/pasas-izveidota-plavu-augu-puku-josla-jeb-mezondobe-mans-eksperiments</link>
                <pubDate>Sun, 08 Feb 2026 16:39:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Jau dažus gadus
man bija doma radīt dobi no Latvijas savvaļas augiem. Tikai vieta neatradās.
Tad pagājušaja gadā notika tā, ka nokalta priežu dzīvžogs, un vietā radās paliela brīva josla.
Pavasarī tur tika sastādīti jaunie kociņi, taču josla līdz to izaugšanai bija
brīva un ne visai skaista. Bet būtu žēl tādā bērt melnzemi un mauriņsēklas,
un jēga tādā stādīt kādas smalkas puķes, kas pēc tam ieaugs dzīvžogā, arī
nekādas. Tātad laba vieta eksperimentam, kuram varētu piedot varbūtēju
neizdošanos.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Taisni uz to
laiku sagadījās tā, ka varēju savākt pļavu audziņus no atmatas, kur jau sāka
stumdīties buldozers, jaunu karjeru veidodams. Tādas granšainas vietas reizēm
ir augiem bagātas, lai gan aizsargājams biotops tur nav, tātad saglabāt tāpat šīs vietas nevar. Tā tiku pie dažiem spaiņiem gaiļbikšu, raspodiņu, pērkoņamoliņu, ilzīšu,
margrietiņu, raudeņu. Šo to pārvietoju sava dārza ietvaros, piemēram, pašiesējušos deviņvīruspēkus, kas jau ilgus gadus savvaļīgi dzīvojas dārzā. Aprīlī joslu
skraji apstādīju ar iegūtajiem augiem. Pa virsu sasēju pļavu sēklas (dzeltenās ilzītes,
margrietiņas, savvaļas burkānus utt.). Pavasara sākums bija sauss, tāpēc šad
tad aplēju, cik ūdens resursi ļāva, bet nekā smalki dārznieciski tomēr ar to neņēmos.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Tā radās
mežoņdobe, kā es to vēlāk nosaucu. Jau pirmajā radīšanas gadā dažu mēnešu laikā es varēju izdzīvot ilgu un raibu ziedēšanu: papriekšu
gaiļbikši un raspodiņi, tad pērkoņamoliņi, margrietiņas, ilzītes, pa kādai
dzelzenei, deviņvīruspēki, krasta veronikas, pa kādai lauka magonei, tīruma
zilausim un raudenei. Vizuāli prasījās pa starpu kādu zilo un violeto, arī vertikālo akcentu, bet tā kā šis bija pirmais gads, kurā necerēju vispār gandrīz ne uz
ko, tomēr izskatījās itin labi. Deviņvīruspēki zied otrajā gadā – šogad uzziedējušie te nav sēti, bet uz
joslu pārvietoti no citām dārza daļām, kur bija paši iesējušies. Pa kādam pelašķim un madarai tur jau auga dzīvšoga laikos, tāpēc tagad tiem atlika saņemties un pilnā spēkā izpausties nu jau labos gaismas apstākļos.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Jau kopš maija
mežoņdobe koši ziedēja visu vasaru, kaut kas ziedēja vēl oktobrī. Vasarā
mežoņdobe tā arī netika pļauta ne reizi, jo visu bagātīgi laiku ziedēja. Bet
vairākkārt bija vajadzīga nezāļu ravēšana un lielāku zāles puduru izgriešana. Līdz ar augu stādiem bija atnestas līdzi viengadīgu nezāļu sēklas, arī tādi augi, kādu manā dārzā nekad nav bijis, piemēram, asais dadzis. Tāpēc pa laikam jāapstaigā, kaut kas jāizravē, kaut kas jānogriež. Tāpat kā jebkurā
dobē – kaut kas ir jādara, lai smukums turētos, lai arī minimāli.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Ja gribat veidot
ko līdzīgu, tad, manuprāt, ir iespējams uztaisīt šāda tipa Latvijas savvaļas
augu dobi pāris gadu laikā ar sēšanu, bez stādīšanas, jo ne katram gadīsies
tāda veiksme ar nost stumjamo puķaino vietu, kā man. Tā rakt dabiskā pļavā nevar, ja
vien nav īpaši apstākļi un nenovēršama vajadzīga pļavu iznīcināt kādu
sabiedrisku interešu vārdā. Bet – to pašu var ar sēklām izveidot. Tas ir arī
drošāk invazīvo sugu neievazāšanas ziņā (gliemežu laikmetā būtiski). &lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Protams, šī drīzāk ir dobe, nevis
pļava. Jāatceras, ka ne šāda mežoņdobe, ne pļava nav veidojums, kuru iesēj un aizmirst,
aizejot tikai papriecāties. Ir jāpieskata, jāparavē, jānogriež liekais, reizēm jāpiesēj kaut kas tukšās vietās. Jārēķinās, ka šāda tipa sējumi un stādījumi ar
gadiem mainās, tie neturas visu laiku vienādi. Kāda suga ņems virsroku vienu
gadu, cita – citu gadu, un var būt, ka ar laiku ziedošo augu paliek mazāk un
graudzāļu vairāk. Bet par to nav jābēdā, tā tad būs dabiska pāreja uz pļavu. Ar
vienu rāvienu jau nākamajā gadā nebūs gatava, gan jau gribēsies kaut ko
pamainīt, piesēt klāt vai pārvietot, bet tas jau tieši dara dzīvi un dārzu
interesantu. Var sēt arī rudenī, tāpat kā pļavas – tad mazāk riska ar izkalšanu
un augšana sāksies drīzāk. Var sēt arī pavasarī.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Īsi sakot, šāda tipa mežoņdobe nederēs pedantiem un tiem, kas tiecas uz konkrētu, iepriekš paredzamu mērķi, bet derēs tiem, kam patīk eksperimentēt, ļauties notikumu dabiskai plūsmai, vērot un gūt prieku un mācīties no notiekošā un rezultātiem.&amp;nbsp;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Par dabiskiem un naturālistiskā stipa augu elementiem dārzā varat lasīt arī &lt;a href=&quot;/m/page/12655594/&quot; target=&quot;_blank&quot;&gt;ŠEIT&lt;/a&gt; un &lt;a href=&quot;/m/page/12656696/&quot; target=&quot;_blank&quot;&gt;ŠEIT&lt;/a&gt;.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/574576655_2292125871304062_2486632312897262602_n-1.jpg&quot; alt=&quot;574576655_2292125871304062_2486632312897262602_n-1.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Iesākums. Aprīlis, nesen nozāģēts priežu dzīvžogs, kura vietā nav veģetācijas, nav nekā. Ar grābekli nogrābju gadu gaitā sakrājušās skujas, izlīdzinu un bez nekādiem citiem augsnes ielabojumiem nolemju, ka vieta ir mežonīgajai savvaļnieku pļavai gatava. Skraji apstādu ar gaiļbiksītēm un citiem pļavu augiem, ko nejauši izdevās iegūt vietā, kurā jau stūma nost virskārtu jauna grants karjera viedošanai.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/576915785_2292126431304006_1917123295338535684_n.jpg&quot; alt=&quot;576915785_2292126431304006_1917123295338535684_n.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Maijs. Vairums iestādīto gaiļbiksīšu zied. Neizskatās pēc pļavas, bet esmu priecīga, jo zied!&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/574575041_2292126277970688_4369968291533015666_n.jpg&quot; alt=&quot;574575041_2292126277970688_4369968291533015666_n.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Jūnija vidus. Nu jau zied daudz kas un koši. Pīpenes, dzeltenās ilzītes, pērkoņamoliņi, nokarenās plaukšķenes, baltās madaras u.c. Lielākoties augi ir stādīti, no iesētajiem jau pirmajā gadā zied ilzītes.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/574571849_2292125471304102_301142078282587319_n.jpg&quot; alt=&quot;574571849_2292125471304102_301142078282587319_n.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Jūnija beigas, pirmais gads. Lielā ziedēšana.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/574607220_2292125441304105_5283223444943510856_n.jpg&quot; alt=&quot;574607220_2292125441304105_5283223444943510856_n.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Jūlija pirmā puse. Ziedēšana turpinās, kaut kas pamazām nozied, kaut kas sāk ziedēt.&amp;nbsp;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;font-size: 16px;&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/574580512_2292126331304016_6834396742253413463_n.jpg&quot; alt=&quot;574580512_2292126331304016_6834396742253413463_n.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Augusts. Koši zied joprojām, tikai nu jau uzziedējuši vēl citi augi. Pērkoņamoliņi noziedējuši, toties tagad zied savvaļas burkāni, baltās spulgotnes, deviņvīruspēki, turpina dzeltenās ilzītes un margrietiņas.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;font-size: 16px;&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/576873499_2292126561303993_7277192401751402013_n.jpg&quot; alt=&quot;576873499_2292126561303993_7277192401751402013_n.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Septembris. Vairums augu noziedējuši, bet pa kādai ilzītei un magonei zied joprojām, ka arī labi izskatās arī jau noziedējušo augu stublāji. Ziedēšana šur tur puķu joslā turpinājās vēl oktobri pirmajā pusē. Visu, kas sāk izskatīties ne man pa prātam, pakāpeniski nogriezu un izvācu no mežoņdobes.&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>KĀ VĒRTĒT IESĒTO?</title>
                <link>http://www.agnesepriede.lv/stasti/params/post/5188412/ka-vertet-ieseto</link>
                <pubDate>Sun, 28 Dec 2025 18:22:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Kad esat iesējis savu pirmo pļavu – vienalga, vai tā sēta
sugu daudzveidības veicināšanai īstā lauku pļavā vai pilsētā dārza pļavā,
pilnīgi iespējams, ka pirmajā gadā Jums šķitīs – PILNĪGI NEKAS nav sanācis! Tātad
esmu neveiksminieks. Tās sēklas nekur neder. Bet tur pie vainas būs drīzāk nevis puķu nespēja vai negriba augt, bet tas, ka gribat ideālu rezultātu uzreiz. Dabiskas pļavas līdziniece nevar rasties uzreiz, jo dabā tās veidojušās gadu desmitiem ilgi. Labu rezultātu, tas ir – ka dabisko pļavu augi zied un sējas tālāk, var dabūt jau dažu gadu laikā. Tomēr ne uzreiz. Vajag rāmu garu un pacietību.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Tā kā man ir tā gadījies ne reizi vien, tad šo sajūtu labi pazīstu. Ar pļavu sēklu sēšanu dabas daudzveidības atjaunošanai un dārza vides eksperimentos nodarbojos jau padsmit gadus,
tāpēc varu sacīt, ka tā, ka “pilnīgi nekas” nesanāk, gadās ļoti reti. Galvenie “pilnīgi
nekas” iemesli varētu būt sēšanas iepriekš nesagatavotā vietā, neuzecējot
augsnes virskārtu, vai sēšana pļavu augiem pilnīgi nepiemērotā vietā. Tāpat sagatavošanās
sēšanai un gudrs apdoms veido lielu daļu no panākumiem.&amp;nbsp;Var neizdoties, piemēram, vietā, kur ir ļoti
bagāta augsne (iepriekš intensīvi mēslota augsnes vai nosusināta kūdras augsne)
vai vietā, kas ir aizaugusi ar invazīviem vai ekspansīviem augiem un pie tiek
pēdējos gados nav “piestrādāts” ar biežu pļaušanu. Tad vispirms vieta ir vairāku gadu laikā jāiekopj – jātiek galā ar invazīvajiem vai vietējiem augiem, kas izteikti dominē, jānovāc kūla, sūnu slānis, un tad var domāt par sēšanu.&amp;nbsp;Tāpēc, ja Jūs man stāstāt, ka gribat sēt pļavā, ko nupat esat iegādājies un ka tur ilgus gadu nekas nav darīts, reizēm mēģinu Jūs atturēt. Jo papriekšu jāmēģina pļava iekopt un jāpaskatās, kas tur jau ir, varbūt aprakts ilggadīgā kūlas slānī un noēnots krūmos.&amp;nbsp;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Bet pārējos gadījumos, ja
izvēlas apstākļiem piemērotu sugu sēklas, dabisko pļavu augiem vajadzētu iedzīvoties. Jā,
sekmes un augu blīvums var būt dažāds, un tas pa gadiem mainīsies. Tie augi,
kas vietai būs piemērotākie, ar lielu varbūtību izaugs, ziedēs un ies plašumā. Pēc maniem novērojumiem, tā &quot;staigāšana&quot; ārpus sētajām vietām sākas apmēram 5–7 gadu laikā, lai gan tas notiek pamazām. Tāpēc sējiet vairākās vietās, lai &quot;staigāšana&quot; notiktu dažādās pļavas daļās. Tie
augi, kas apstākļiem nebūs piemēroti (piemēram, sausu vietu augi mitros apstākļos,
un otrādi) neizaugs vai drīz ies bojā un augu sabiedrībā nesaglabāsies.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Ja dabisko pļavu augus esat iesējis rudenī, pirmos
rezultātus var gaidīt nākamajā vasarā. Ja esat iesējis pavasarī, tad atkarībā
no sugas varat sākt meklēt izdīgušos augus vasaras beigās un rudens sākumā. Protams, var lūkoties visu vasaru, taču jārēķinās, ka ļoti mazi audziņi ne vienmēr ir droši atpazīstami. Ja
iesēts uzecētā zālājā, ar lielu varbūtību tajā dominējošo lomu ieņems augi, kas
tur bija iepriekš (atauguši pēc ecēšanas). Iesētie izdīgušie audziņi ir maziņi,
tie jāmeklē, rūpīgi izšķirstot zāli. Vienkārši ejot pa pļavu, no cilvēka acu
augstumiem tos var nepamanīt vai neatpazīt pat pieredzējuša botāniķa acs. Zālē,
ja tā pēc sēklu iesēšanas ap vasaras vidu būs nopļauta, ataugot atālam, pie
gaismas tiks arī pavisam mazie mazuļi – tie līdz rudenim var saņemties un iegūt
atpazīstamu veidolu. Bet var arī gadīties, ka izdīgušie pļavu audziņi vēl ir
tik mazi un grūti atpazīstami, ka pirmajā gadā tos tā arī neatradīsiet vai
nesapratīsiet, kas tie ir. Tie ir pārāk mazi, lai ziedētu. Tiem vēl jākrāj
spēks. Daļa sēklu var nogulēt augsnē pat vairākus gadus un tikai tad sadomāt augt, kas jau esat šos augus paspējis aizmirst vai &quot;norakstīt&quot; pie neveiksmēm. Protams, gadās arī, ka kaut kas uzzied pirmajā gadā. Būtu jāuzzied viengadīgajiem
zvaguļiem (jāļauj tiem noziedēt un izsēt sēklas). Var uzziedēt dzeltenās ilzītes,
gadās arī, ka uzzied margrietiņas un reizēm vēl kas cits. Tomēr tie ir drīzāk
izņēmumi. Pirmajā gadā negaidiet ziediem pārpilnu pļavu, kurā pāris mēnešus pēc
iesēšanas bagātīgi plūkt puķes Jāņu vainagam. Tā nebūs. Jo arī dabā tā
nenotiek. Pļavas veidošanās ir lēna, un tā notiek gadu desmitu laikā. Taču, ja Jūs nebūsiet iniciators tagad, Jūs pļavas daiļas uzziedēšanas brīdi varat aizvirzīt uz
vēl tālāku nākotni vai tā arī nekad nesagaidīt. Atliekot darīšanu, pļavas atjaunošanās vai izveidošanās iespējas drīzāk
sarūk, nekā pieaug. Ja vien blakus neatrodas lieliska sena dabiska pļava, un Jūs
savu pļavu jau šobrīd lieliski neapsaimniekojat – tad pietiek ar saimniekošanu un rāmu garu, gaidot, kad pareizie augi pareizajā laikā atnāks paši.&amp;nbsp;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;&lt;b&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Kā izskatās rezultāti tuvplānā pirmajā un otrajā gadā? &lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;span class=&quot;moze-large&quot;&gt;Mēģināšu to parādīt bildēs.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/1.jpg&quot; alt=&quot;1.jpg&quot; style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;&lt;br&gt;Ja iesēsiet pļavu sēklas vietā, kur pirms sēšanas būs krietni uzecēta augsnes virskārta, kārtīgi nogrābjot kūlu, saknes un visu citu, tad vasaras sākumā apsētā vieta var izskatīties apmēram šādi. Te braši sadīgušas dzeltenās ilzītes &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Anthemis tinctoria&lt;/i&gt;.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/2.JPG&quot; alt=&quot;2.JPG&quot; style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;&lt;br&gt;Mitrās ganībās iesēts mitru pļavu augu sēklu maisījums. Nākamajā vasarā pēc rudens sēšanas atpazīstamā izskatās izaugusi pļavas vilkmēle &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Succisa pratensis &lt;/i&gt;un ārstniecības ancītis &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Agrimonia eupatoria&lt;/i&gt;.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/3-1.JPG&quot; alt=&quot;3-1.JPG&quot; style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;&lt;br&gt;Tajās pašās mitrajās ganībās pēc rudens sēšanas vasarā var atpazīt jau paaugušos lielo zvaguli &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Rhinanthus serotina&lt;/i&gt;, pļavas vilkmēli &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Succisa pratensis&lt;/i&gt;, ķimeņlapu selīni &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Selinum carvifolia&lt;/i&gt; un ārstniecības ancīti &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Agrimonia eupatoria&lt;/i&gt;.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/4.jpg&quot; alt=&quot;4.jpg&quot; style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;&lt;br&gt;Te pēc ilgstoša apsaimniekošanas trūkuma atkoptā pļaviņā, iepriekš augsnes virskārtu sakasot ar grābekli, iesētas dažādi parasti pļavu augi, jo pļaviņā sugu bija maz. Apmēram gadu pēc iesēšanas te var atpazīt jau paaugušos raudeni &lt;i&gt;Origanum vulgare&lt;/i&gt;, asinszāli &lt;i&gt;Hypericum &lt;/i&gt;spp., ārsniecības ancīti &lt;i&gt;Agrimonia eupatoria&lt;/i&gt;, kā arī aiz kadra palikusi ziemeļu madara &lt;i&gt;Galium boreale&lt;/i&gt;, rasaskrēsliņi &lt;i&gt;Alchemilla&lt;/i&gt; spp., gaiļbiksīte &lt;i&gt;Primula veris &lt;/i&gt;un vēl daži citi mēreni mitru dabisko pļavu augi.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/6-1.jpg&quot; alt=&quot;6-1.jpg&quot; style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;&lt;br&gt;Tajā pašā ilgstoši neapsaimniekotajā, nesen atkoptajā pļaviņā graudzāļu nomākšanai jau vasarā drīz pēc sēklu nogatavošanās pēc siena nogrābšanas uz kārtīgi nokasītas augsnes virsmas tika iesēti zvaguļi&lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt; Rhinanthus&lt;/i&gt; spp., kas parazitē uz graudzālēm, mazinot to dominanci. Te tie ir – nākamā gada maija sākumā jau vietām bagātīgi saauguši. Tie ir viengadīgi un uzzied jau tajā pašā gadā.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/5.JPG&quot; alt=&quot;5.JPG&quot; style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;&lt;br&gt;Šeit rudenī uzecētā ilggadīgā zālājā tika iesēti dažādi mēreni mitru un mitru zālāju augi. Pirmajā vasarā gandrīz neko no iesētā nevarēja atrast, dominē tā &quot;zāle&quot;, kas pļavā bija pirms tam. Toties aiznākamajā gadā jau samērā bagātīgi bija saauguši ārstniecības ancīši &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Agrimonia eupatoria&lt;/i&gt;, pļavas dzelzenes &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Centaurea jacea&lt;/i&gt;, pļavas vilkmēles &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Succisa pratensis&lt;/i&gt; un vēl citi.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2510345.mozfiles.com/files/2510345/medium/7.JPG&quot; alt=&quot;7.JPG&quot; style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;&lt;br&gt;Šajā vietā augsne tika rūpīgi sagatavota – pavasarī noklāta ar plēvi, kas tika turēta līdz rudenim, tad novākta un augsnes virskārta uzecēta, pēc tam apsējot ar dabisko pļavu augiem. Nākamajā vasarā bagātīgi saauga graudzāles, bet citu augu, šķita, ir ļoti maz un iesētos pavisam nevarēja manīt. Tomēr, rūpīgi izšķirstot zāli līdz pat zemei, izrādās apakšā ir mazulīši – šajā attēlā ļoti daudz sadīgušu gaiļbiksīšu &lt;i style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Primula veris&lt;/i&gt;.&amp;nbsp;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>